Latvijas eksporta veiksmes stāsts: No tradicionālajām nozarēm līdz augsto tehnoloģiju risinājumiem

Šodien eksports veido vairāk nekā 60% no Latvijas IKP, apliecinot tā izšķirošo nozīmi valsts labklājības nodrošināšanā. Šajā rakstā apskatīsim Latvijas eksporta attīstību, galvenās nozares, mērķa tirgus un izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas eksportētāji globālajā tirgū.

Latvijas eksporta vēsturiskā attīstība

Latvijas eksporta struktūra ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, atspoguļojot valsts ekonomiskās un politiskās transformācijas.

No neatkarības atjaunošanas līdz ES iestāšanai

Pēc neatkarības atjaunošanas 1991\. gadā, Latvijas eksports piedzīvoja kardinālas pārmaiņas:

• 1990\. gadu sākums - pārorientācija no PSRS tirgus uz Rietumeiropas tirgiem
• 1990\. gadu vidus - tradicionālo nozaru (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība) eksporta attīstība
• 1995.-2000\. gads - pakāpeniska eksporta diversifikācija un kvalitātes uzlabošana
• 2000.-2004\. gads - sagatavošanās ES iestāšanai, eksporta standartu pielāgošana

ES iestāšanās ietekme un globālā finanšu krīze

Iestāšanās Eiropas Savienībā 2004\. gadā bija pagrieziena punkts Latvijas eksporta attīstībā:

• 2004.-2007\. gads - strauja eksporta izaugsme, piekļuve vienotajam ES tirgum
• 2008.-2010\. gads - globālās finanšu krīzes ietekme, eksporta apjomu kritums
• 2011.-2014\. gads - eksports kā ekonomikas atlabšanas dzinējspēks, "iekšējās devalvācijas" stratēģija
• 2014.-2016\. gads - Krievijas sankciju ietekme, nepieciešamība pārorientēties uz jauniem tirgiem

Mūsdienu tendences un eksporta stratēģija

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas eksports ir kļuvis daudzveidīgāks un vairāk balstīts uz augstāku pievienoto vērtību:

• 2016.-2020\. gads - pakāpeniska pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktiem
• 2020.-2022\. gads - Covid-19 pandēmijas ietekme, piegādes ķēžu pārtraukumi
• 2022.-2025\. gads - ģeopolitisko pārmaiņu radītie izaicinājumi un iespējas, eksporta tirgus diversifikācija

Latvijas Ārējās ekonomiskās politikas un eksporta veicināšanas pamatnostādnes definē galvenos stratēģiskos virzienus eksporta attīstībai, uzsverot:

• Augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta veicināšanu
• Inovāciju un digitalizācijas veicināšanu eksportspējīgajās nozarēs
• Eksporta tirgu diversifikāciju un jaunu tirgu apgūšanu
• Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs
• Eksporta atbalsta instrumentu efektivitātes uzlabošanu

Latvijas galvenās eksporta nozares

Latvijas eksporta struktūra aptver gan tradicionālās nozares, gan augošos inovatīvo produktu un pakalpojumu sektorus.

Tradicionālās eksporta nozares

Vairākas tradicionālās nozares joprojām veido Latvijas eksporta pamatu:

Kokapstrāde un mežsaimniecība

Koksnes un koksnes izstrādājumu eksports ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem:

• Veido aptuveni 20% no kopējā preču eksporta
• Galvenie produkti: zāģmateriāli, koka paneļi, mēbeles, granulas
• Arvien lielāka orientācija uz augstākas pievienotās vērtības produktiem
• Nozīmīgi uzņēmumi: Latvijas Finieris, IKEA Industry, Latgran, Kronospan
• Ilgtspējības sertifikācija kā konkurences priekšrocība

Pārtikas rūpniecība

Pārtikas produktu eksports atspoguļo Latvijas tradīcijas un augsto kvalitāti:

• Veido aptuveni 12-15% no kopējā preču eksporta
• Galvenie produkti: piena produkti, zivis un zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, graudaugi
• Nišas produkti ar augstu eksporta potenciālu: bioloģiskā pārtika, inovatīvi produkti ar augstu pievienoto vērtību
• Nozīmīgi uzņēmumi: Food Union, Latvijas Balzams, Laima, Brīvais Vilnis, Spilva

Metālapstrāde un mašīnbūve

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare demonstrē pakāpenisku pāreju uz sarežģītāku produktu ražošanu:

• Veido aptuveni 15% no kopējā preču eksporta
• Galvenie produkti: metāla konstrukcijas, mašīnbūves komponentes, elektriskās iekārtas
• Pieaugošā specializācija nišas produktos un specifiskās tehniskās kompetencēs
• Nozīmīgi uzņēmumi: Latvijas Dzelzceļš, Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, Leax Baltix, MALMAR Sheet Metal

Augošās un inovatīvās eksporta nozares

Paralēli tradicionālajām nozarēm, Latvijā strauji attīstās jaunas un inovatīvas eksporta nozares:

Informācijas tehnoloģijas un digitālie pakalpojumi

IT un digitālo pakalpojumu eksports ir viens no straujāk augošajiem sektoriem:

• Veido aptuveni 8-10% no kopējā pakalpojumu eksporta ar stabilu izaugsmes tendenci
• Galvenie pakalpojumi: programmatūras izstrāde, IT infrastruktūras pakalpojumi, dataspēļu izstrāde
• Specifiskas kompetences: mākslīgais intelekts, kiberdrošība, fintech risinājumi
• Nozīmīgi uzņēmumi: Accenture Latvia, Tieto Latvia, Wunder, TET, Twino, Printify

Farmācija un medicīnas tehnoloģijas

Farmācijas un medicīnas tehnoloģiju nozare balstās uz ilgstošām tradīcijām un jaunām inovācijām:

• Veido aptuveni 5% no kopējā preču eksporta ar augstu pievienoto vērtību
• Galvenie produkti: ģenēriskie medikamenti, aktīvās farmaceitiskās vielas, medicīnas ierīces
• Pieaugošā specializācija nišas produktos un inovatīvos risinājumos
• Nozīmīgi uzņēmumi: Grindeks, Olainfarm, Kalceks, ELMI

Transporta un loģistikas pakalpojumi

Transporta un loģistikas pakalpojumu eksports izmanto Latvijas stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu:

• Veido aptuveni 30% no kopējā pakalpojumu eksporta
• Galvenie pakalpojumi: kravu pārvadājumi, ostas pakalpojumi, aviācijas pakalpojumi, loģistikas risinājumi
• Tranzīta koridors starp Austrumiem un Rietumiem, arvien vairāk pārorientējoties uz Ziemeļu-Dienvidu asi
• Nozīmīgi uzņēmumi un infrastruktūra: Rīgas Brīvosta, Latvijas Dzelzceļš, Air Baltic, LDz Cargo

Galvenie eksporta tirgi un to attīstība

Latvijas eksporta ģeogrāfija atspoguļo gan vēsturiskās saites, gan mūsdienu ekonomiskās realitātes.

Eiropas Savienība - galvenais eksporta partneris

Eiropas Savienība ir Latvijas lielākais eksporta tirgus:

• Aptuveni 70% no Latvijas eksporta nonāk ES valstīs
• Galvenie eksporta partneri ES: Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija, Polija
• Baltijas valstu reģionālā integrācija - aptuveni 30% no kopējā eksporta nonāk Lietuvā un Igaunijā
• Galvenās priekšrocības: tuvums, vienotais tirgus, eiro izmantošana, kultūras līdzības

Eksporta diversifikācija un jaunie tirgi

Latvija aktīvi strādā pie eksporta tirgu diversifikācijas:

• Ziemeļamerika (ASV, Kanāda) - augsta potenciāla tirgi augstās tehnoloģijās, pārtikā, kokrūpniecībā
• Āzija (Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja) - pieaugošas iespējas pārtikas produktiem, IT pakalpojumiem
• Tuvie Austrumi - potenciāls pārtikas produktiem, farmācijai, būvmateriāliem
• Centrālāzija - vēsturiski sakari un jaunas iespējas transporta, loģistikas un tehnoloģiju jomās

Ģeopolitiskie izaicinājumi un pārorientācija

Pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latvijas eksporta virzienus:

• Krievijas tirgus nozīmes samazināšanās pēc 2014\. gada sankcijām un pretssankcijām
• Veiksmīga pārorientācija uz alternatīviem tirgiem daudzās nozarēs
• Loģistikas un tranzīta pakalpojumu pārstrukturēšana, fokusējoties uz Ziemeļu-Dienvidu koridoru
• Jaunas iespējas, ko rada globālo piegādes ķēžu pārkārtošana un "nearshoring" tendences

Latvijas eksporta veiksmes stāsti

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir guvuši ievērojamus panākumus starptautiskajos tirgos.

Globāli konkurētspējīgi Latvijas uzņēmumi

Vairāki Latvijas uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgiem spēlētājiem savās nišās globālā mērogā:

• Printify - viena no vadošajām drukāšanas pēc pieprasījuma platformām pasaulē
• Mikrotīkls (MikroTik) - tīkla iekārtu ražotājs ar klientiem vairāk nekā 145 valstīs
• Latvijas Finieris - viens no vadošajiem bērza saplākšņa ražotājiem Eiropā
• Air Baltic - inovatīva aviokompānija ar modernāko lidmašīnu floti Eiropā
• SAF Tehnika - specializētas mikroviļņu radio iekārtas datu pārraidei globālajā tirgū

Inovatīvi nišas produkti un pakalpojumi

Latvijas eksporta veiksmes bieži balstās uz specializētiem nišas produktiem ar unikālām priekšrocībām:

• Mintos - lielākā P2P kreditēšanas platforma Eiropā
• Anatomy Next - medicīniskās izglītības 3D vizualizācijas rīki
• Aerones - robotizēti droni vēja turbīnu apkopei
• Gamechanger Audio - unikāli mūzikas instrumenti un audio efekti
• Sonarworks - profesionāla audio kalibrēšanas programmatūra

Latvijas produktu zīmoli starptautiskajā tirgū

Vairāki Latvijas zīmoli ir ieguvuši atpazīstamību un labu reputāciju ārvalstu patērētāju vidū:

• Stenders - dabiskās kosmētikas zīmols ar veikaliem vairāk nekā 30 valstīs
• Mádara Cosmetics - sertificēta organiskā kosmētika ar eksportu uz vairāk nekā 25 valstīm
• Rīgas Melnais balzams - viens no vecākajiem dzērienu zīmoliem Eiropā
• Laima - vēsturisks saldumu zīmols ar spēcīgu pozīciju Baltijas valstīs
• Birzī - inovatīvi bērza sulas produkti ar eksportu uz premium segmentu

Eksporta atbalsta mehānismi un programmas

Latvijā darbojas vairākas institūcijas un programmas, kas atbalsta uzņēmumu eksporta centienus.

Valsts atbalsta instrumenti

Valsts atbalsta instrumenti eksportētājiem ietver:

• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - galvenā eksporta veicināšanas institūcija ar pārstāvniecībām ārvalstīs
• Eksporta garantiju programmas - ALTUM piedāvātās garantijas eksporta darījumu riskiem
• Ārvalstu tirgu izpētes un klientu piesaistes atbalsta programmas
• Dalības finansēšana starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās
• Eksporta mārketinga atbalsts - tostarp digitālā mārketinga aktivitātes

Eiropas Savienības fondu atbalsts

ES fondu finansējums ir pieejams eksporta attīstībai vairākās programmās:

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas konkurētspējas uzlabošanai
• Horizon Europe programmas finansējums inovācijām un pētniecībai
• COSME programma mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijai
• Starptautiskās sadarbības projekti nozaru konkurētspējas stiprināšanai

Klasteru un nozaru asociāciju loma

Klasteru iniciatīvas un nozaru asociācijas sniedz būtisku atbalstu eksportam:

• Informācijas apmaiņa un kopīgas mārketinga aktivitātes
• Kopīga dalība starptautiskās izstādēs, samazinot izmaksas
• Nozaru specializētās zināšanas un kontakti ārvalstīs
• Apmācības un konsultācijas par eksporta procesiem
• Spēcīgāka interešu pārstāvniecība ārvalstu tirgos

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Latvijas eksportētāji saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet arī redz jaunas iespējas nākotnē.

Galvenie izaicinājumi eksportā

Būtiskākie izaicinājumi Latvijas eksportētājiem:

• Ierobežoti cilvēkresursi - kvalificēta darbaspēka trūkums un demogrāfiskās problēmas
• Produktivitātes atšķirība - joprojām zemāka produktivitāte salīdzinājumā ar attīstītākajām ES valstīm
• Augstās enerģijas izmaksas - ietekme uz ražošanas konkurētspēju
• Loģistikas izaicinājumi - attālums no lielākajiem tirgiem un infrastruktūras ierobežojumi
• Ierobežota kapacitāte - grūtības apkalpot lielus pasūtījumus mazajiem uzņēmumiem
• Finansējuma pieejamība - ierobežoti resursi starptautiskajai ekspansijai

Perspektīvākās nākotnes eksporta nozares

Vairākas nozares tiek identificētas kā īpaši perspektīvas Latvijas eksportam nākotnē:

• Zaļās tehnoloģijas - ilgtspējīgi būvmateriāli, atjaunojamās enerģijas risinājumi
• Veselības tehnoloģijas - medicīnas ierīces, telemedicīnas risinājumi, e-veselība
• Bioekonomikas produkti - vērtīgi produkti no biomasas, inovatīvi pārtikas produkti
• Dziļās tehnoloģijas (Deep tech) - zinātņietilpīgi produkti ar aizsargātu intelektuālo īpašumu
• Radošās industrijas - dizains, digitālais saturs, videospēles
• Viedie risinājumi - IoT, mākslīgais intelekts, datu analītika

Eksporta stratēģijas nākotnes attīstība

Latvijas eksporta stratēģijas attīstība fokusējas uz vairākiem virzieniem:

• Augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstība - pāreja uz zināšanu ietilpīgāku eksportu
• Digitālā transformācija - tehnoloģiju izmantošana eksporta procesu optimizācijai un jaunu tirgu sasniegšanai
• Ilgtspējība un zaļā pāreja - konkurences priekšrocību veidošana, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes
• Reģionālā sadarbība - dziļāka integrācija Baltijas valstu ekonomiskajā telpā
• Jauno tirgu stratēģiska attīstība - mērķtiecīga eksporta veicināšana perspektīvajos tirgos ārpus ES

Secinājumi

Latvijas eksporta veiksmes stāsts demonstrē mazas valsts spēju adaptēties mainīgajiem globālajiem apstākļiem un attīstīt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus starptautiskajos tirgos. No tradicionālajām nozarēm, kā kokapstrāde un pārtikas rūpniecība, līdz modernajiem IT pakalpojumiem un fintech risinājumiem - Latvijas eksports atspoguļo valsts ekonomikas transformāciju un pieaugošo orientāciju uz augstākas pievienotās vērtības segmentiem.

Eiropas Savienība paliek Latvijas galvenais eksporta tirgus, taču arvien nozīmīgāka kļūst eksporta diversifikācija uz jauniem, augošiem tirgiem. Ģeopolitiskie izaicinājumi ir demonstrējuši Latvijas uzņēmumu spēju pielāgoties un atrast jaunas iespējas, vienlaikus stiprinot ilgtermiņa konkurētspēju.

Nākotnē Latvijas eksporta izaugsme būs atkarīga no spējas risināt produktivitātes un cilvēkresursu izaicinājumus, veiksmīgi īstenot digitālo un zaļo transformāciju, kā arī attīstīt jaunas nišas globālajā tirgū. Ar mērķtiecīgu valsts atbalstu, uzņēmumu inovāciju spējām un spēcīgām reģionālajām partnerībām, Latvijas eksporta potenciāls turpinās augt, stiprinot valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību.